Suši ceļvedis

Suši ir ēdiens, kuram Japānā ir savi nerakstīti noteikumi. Tie nav sarežģīti un nav domāti, lai kādu kaunināt — to mērķis ir ļaut vislabāk sajust zivs, rīsu un mērču garšu. Šajā ceļvedī apkopoti galvenie paradumi: no irbulīšiem un sojas mērces līdz uzvedībai pie suši bāra letes.

Suši, kādus mēs tos pazīstam šodien, ir salīdzinoši jauns ēdiens, taču tā saknes sniedzas vairāk nekā tūkstoš gadus senā pagātnē. Tas sākās kā veids, kā saglabāt zivi, kļuva par Tokijas ielu ēdienu un vēlāk iekaroja visu pasauli — arī Latviju, kur suši ir viens no iecienītākajiem ārzemju ēdieniem.

Suši ēdienkarte var mulsināt: uramaki, hosomaki, nigiri, gunkan, temaki — un tas vēl nav viss. Patiesībā pamatveidu nav daudz, un tos viegli atšķirt pēc tā, kur atrodas rīsi, nori un zivs. Šajā ceļvedī īsi un saprotami izskaidrots katrs no populārākajiem suši veidiem.

Japānā saka, ka suši kvalitāti vairāk nosaka rīsi nekā zivs. Labi suši rīsi ir lipīgi, bet ne pastveida, katrs grauds saglabā formu, un garšā jūtams viegls skābums, saldums un sāļums. Šajā receptē atradīsi precīzas proporcijas un visus soļus, lai suši rīsi izdotos arī mājās. Recepte der gan rulļiem, gan nigiri.